Zemju bagāta valsts ar izaugsmes potenciālu
Latvijai ir viens no lielākajiem lauksaimniecības zemes īpatsvariem uz iedzīvotāju Eiropas Savienībā. Aptuveni 35% valsts teritorijas ir lauksaimniecības zeme, kas veido gandrīz 2 miljonus hektāru.
Pēdējās desmit gadu laikā tirgus ir nobriedis, taču nav pārkarsis. Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējā lauksaimniecības zemes cena kopš 2010. gada pieaugusi par vairāk nekā 160%, un pēdējā laikā vidējās cenas sasniedz 4000 eiro par hektāru.
Vienlaikus saimniecību skaits samazinājies par vairāk nekā 50%, bet vidējais saimniecības lielums un nomātās zemes apjoms uz vienu operatoru pastāvīgi audzis. Šī konsolidācijas tendence liecina par pāreju no sadrumstalota īpašumtiesību modeļa uz strukturētu, komerciāli dzīvotspējīgu mērogu, un tieši šo pāreju Baltic Terra ir izveidota, lai paātrinātu.
Kāpēc šis tirgus šobrīd piesaista investīcijas
Latvijas lauksaimniecības pievilcība balstās piecos galvenajos faktoros:
- Stabila zemes vērtības izaugsme ar potenciālu turpmākai attīstībai
- Pieeja ES subsīdijām caur Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP)
- Spēcīgs pieprasījums pēc nomātas zemes no profesionāliem operatoriem
- Caurskatāma, ES prasībām atbilstoša zemes reģistra sistēma
- Augoša pašvaldību un mežsaimniecības zemju īpašnieku interese atsavināt zemi, kas neietilpst to pamatdarbībā
Kopā šie faktori padara Latviju ne tikai zemju bagātu, bet arī gatavu atdevei, it īpaši investoriem, kas darbojas caur fondu struktūrām, kuras spēj mērogot piekļuvi un pārvaldīt sarežģītību.
Baltic Terra stratēģija: struktūru pārvēršot atdevē
Baltic Terra fonds nespekulē ar lauksaimniecības zemi, tā vietā tas veido produktīvas pozīcijas, iegādājoties, pārveidojot un apsaimniekojot zemes aktīvus Latvijas perspektīvākajos reģionos.
Komanda iegūst zemi, sadarbojoties ar privātiem zemju īpašniekiem, meža zemju īpašniekiem (kas atsavina ne-mežsaimniecības zemes gabalus) un pašvaldībām. Šīs saites Baltic Terra dod pieeju stratēģiski novietotai zemei vēl pirms tā nonāk atklātā tirgū, bieži par zemāku nekā tirgus cenu un ar tīrākiem īpašumtiesību dokumentiem nekā izsolēs iegūtiem īpašumiem.
Pēc iegādes fonds koncentrējas uz: zemes pārklasificēšanu (kur nepieciešams), zemes gabalu sagatavošanu apstrādei vai nomai, iznomāšanu pārbaudītiem lauksaimniecības operatoriem, pilnīgu juridiskās, vides un subsīdiju atbilstības procesa pārvaldību.
Šī stratēģija rada atdevi no ilgtermiņa ienesīguma un kapitāla pieauguma, nevis no aktīvu ātras tālākpārdošanas.
“Latvijas lauksaimniecības zeme ieiet savā nākamajā nodaļā, un mēs to nevērojam no malas. Baltic Terra pastāv, lai pārvērstu aizmirstu zemi institucionālas kvalitātes aktīvos. Mūsu stratēģija ir skaidra: mēs iegādājamies gudri, pārvaldām stingri un audzējam ilgtermiņa vērtību.”
— Jānis Lezdiņš, Baltic Terra izpilddirektors
Skats uz priekšu: tirgus joprojām ir savā agrīnajā fāzē
Lai gan lauksaimniecības zeme Latvijā jau šobrīd pieaug vērtībā, tās cena joprojām ir krietni zemāka nekā salīdzināmos ES tirgos. Tādās valstīs kā Vācija vai Dānija vidējās lauksaimniecības zemes cenas var pārsniegt 25 000 eiro par hektāru, kas ir vairāk nekā sešas reizes augstāk nekā Latvijā. Tas liecina par ievērojamu izaugsmes potenciālu, it īpaši, jo arvien vairāk zemes nonāk formālās nomas sistēmās un ES prasībām atbilstošā darbībā.
Baltic Terra atrodas šīs attīstības centrā, dodot investoriem vietu pie galda ar strukturētu, uz fondu balstītu modeli, kas ietver reģionālu zemes iegādi un pilnu aktīvu pārvaldību.
Zeme ir šeit. Iespēja aug. Struktūra ir izveidota.
Baltic Terra aicina investorus ar pārliecību pievienoties nākamajam posmam Latvijas lauksaimniecības zemes izaugsmē.
